Mana Ziemassvētku ēdienkarte nu jau daudzus gadus ir nemainīga un tās goda vietā ir tītars. Dažas receptes drusku atjaunoju un ieliku pirmajā lapā, ja nu jums noder plānojot savu svētku maltīti. Līksmi nosvinēt!
Galvenajā lomā – svētku cepetis. Cept lielāku gaļas gabalu ir gan garšīgi (tas sanāks sulīgāks), gan svinīgi, gan arī praktiski, jo tā var ērti pabarot daudz viesu. Man pēdējo desmit gadu Ziemsvētku cepeša favorīts ir tītars, galvenokārt tāpēc, ka man ļoti garšo tītara gaļa, bet cept veselu milzu putnu tāpat vien vai kādā citā gadalaikā liekas nepiemēroti. Esmu provējusi dažādas receptes un pēdējos pāris gados apstājos pie Naidželas Losones garšvielās mērcētā tītara – putns sanāk sulīgs, garšvielu piesūcies un mērcēšana ievērojami saīsina cepšanas laiku. Ja tītaru izvēlas nemērcēt, cepšanas laiks būs par pāris stundām garāks. Lūk mana iecienītā svētku tītara recepte.
Tītaru pasniedzu ar dzērveņu mērci, krāsnī ceptiem kartupeļiem ar rozmarīnu un citronu un kļavu sīrupā glazētiem pastinakiem.
Ļoti piemērota uzkoda, ko viesi paši var smērēt uz plāni sagrieztas maizes vai krekeriem tītaru gaidot, ir vistas aknu pastēte. To visērtāk ir sagatavot dienu vai divas iepriekš.
Cienot Latvijā ļoti populāro tradīciju svētkos ēst cūkas cepeti, piedāvāju jums arī to, salīdzinoši liesajā karbonādes gabalā iedvešot garšu un raksturu ar ābolu palīdzību un izaicinot tēzi, ka garšīgai cūkgaļai jābūt treknai! Lūk ābolu sulā un etiķī mērcēta cūkas cepeša recepte (ābolcūka), kam piedevās ābolu-sīpolu mērce un kartupeļu-pētersīļu sakņu biezenis.
Saldajā pasniedzu kaut ko no jau izmēģināta repertuāra, piemēram citronu tarti, vai miniatūras siera kūciņas kopā ar šokolādes pudiņiem.
Lai izdodas 